1862. gadā britu izgudrotājs Giljermo del Gēberts izgudroja centrbēdzes ventilatoru. Tā lāpstiņritenis un korpuss bija koncentriski apļi, korpuss bija izgatavots no ķieģeļiem, un koka lāpstiņriteni izmantoja atpakaļ-izliektas taisnas lāpstiņas. Tās efektivitāte bija tikai aptuveni 40%, galvenokārt tika izmantota raktuvju ventilācijai.
1880. gadā tika izstrādāti centrbēdzes ventilatori ar spirālveida apvalkiem un atpakaļ-izliektām lāpstiņām raktuvju ventilācijai, un to struktūra kļuva salīdzinoši pilnīga.
1892. gadā Francija izstrādāja šķērs-plūsmas ventilatoru; 1898. gadā kāds īrs izstrādāja Sirocco centrbēdzes ventilatoru ar -uz priekšu izliektām lāpstiņām, ko plaši izmantoja dažādas valstis. 19. gadsimtā metalurģijas rūpniecībā raktuvju ventilācijai un spridzināšanai izmantoja aksiālās plūsmas ventilatorus, taču to spiediens bija tikai 100-300 Pa, un to efektivitāte bija tikai 15-25%. Strauja attīstība sākās tikai pēc 1940. gadiem.
1935. gadā Vācijā pirmo reizi tika pieņemti aksiālās plūsmas izobāriskie ventilatori katlu ventilācijai un inducētai vilkmei; 1948. gadā Dānija ražoja aksiālās plūsmas ventilatoru ar regulējamiem lāpstiņām darbības laikā; Tika izstrādāti arī ciklona aksiālās plūsmas ventilatori, meridionālā paātrinājuma aksiālās plūsmas ventilatori, diagonālās plūsmas ventilatori un šķērsplūsmas ventilatori; 2002. gadā Ķīnas sprādziendrošos centrbēdzes ventilatorus plaši izmantoja ķīmiskajā, naftas un mašīnrūpniecībā, un tika izstrādāti arī Changlindong sprādziendrošie centrbēdzes ventilatori. Centrbēdzes ventilatorus parasti izmanto kā palīgiekārtas akmens apstrādes uzņēmumos, galvenokārt ventilācijas un putekļu noņemšanas iekārtās. Piemēram, ciklona putekļu savācējiem un putekļu maisiņu savācējiem akmens griešanas un slīpēšanas procesos ir nepieciešami centrbēdzes ventilatori, lai noņemtu putekļus no ražošanas vietas, nodrošinot tīru ražošanas vidi un aizsargājot strādnieku veselību. Ventilatori ir ierīces, kas patērē lielu-enerģiju-, un elektrības īpatsvars, ko ventilatori patērē akmens apstrādē, ir salīdzinoši liels. Tā kā manā valstī pieaug enerģijas deficīts un tiek popularizētas un izmantotas augstas -ražības un -efektīvas darba virsmas, enerģijas taupīšana un patēriņa samazināšana ir kļuvusi par akmens ražošanas uzņēmumu kopīgu problēmu, un daudzi akmens ražošanas uzņēmumi ir padarījuši ventilatoru enerģijas patēriņa samazināšanu par svarīgu uzdevumu.
Lai samazinātu ventilatoru enerģijas patēriņu, ir nepieciešams vairāk nekā tikai uzlabot to efektivitāti; Vissvarīgākais faktors ir piemērota ventilatora regulēšanas metožu izvēle. Tas ir tāpēc, ka slodze akmens ražošanā pastāvīgi mainās atkarībā no procesa prasībām, un lielākajai daļai ventilatoru ir bieži jāpielāgo plūsmas ātrums, pamatojoties uz galvenās vienības slodzi. Pašlaik enerģijas taupīšanas regulēšanas metodes-ventilatoriem akmens apstrādes uzņēmumos ir salīdzinoši novecojušas, un parasti tiek izmantota droseles regulēšana. Izmantojot droseles regulēšanu, ventilatora plūsmas ātrumu galvenokārt regulē, izmantojot regulēšanas vārstus vai droseles. Droseles efekts ir liels, dažreiz pārsniedzot 50% pie zemas slodzes. Tomēr droseles zudumu un darbības ārpus augstas efektivitātes zonas dēļ enerģijas izšķērdēšana ir ievērojama. No otras puses, ventilatora ātruma regulēšana novērš droseles zudumus un nodrošina, ka ventilators vienmēr darbojas augstas -efektivitātes zonā, tādējādi ievērojami ietaupot enerģiju. Tāpēc ventilatora ātruma regulēšana ir efektīva enerģijas taupīšanas metode, kas atspoguļo jaunu tendenci pašreizējā būvmateriālu ražošanas nozarē.
